Man tiek jautāts - kā es tā savā aizņemtībā vēl pati pieķēros savu mājaslapu veidot? Un kad radās šāda ideja? Mīļie, VĒSTURE IR PROCESS, KAS NEKUR NESĀKAS UN NEKAD NEBEIDZAS. NOTIKUMI VIRKNĒJAS CITS AIZ CITA, IZRAISOT NĀKAMOS NOTIKUMUS. Par mājaslapu jautājat? Tad jāsaka, ka ideja principā noformulējās apziņā, kad mācījos pamatskolas otrajā klasē un par internetu mēs neko nezinājām. Tolaik televizori, ledusskapji un veļasmazgājamās mašīnas katrā ģimenē vēl nebija nemaz tik ierasta lieta. Tolaik bieži klusējot vēroju pasauli, kā bērnam pieklājas, un domāju, ka DAŽĀDI ĻAUDIS DZĪVO VIENĀ VIDĒ UN VIENĀDOS APSTĀKĻOS, BET DAŽI IZVĒLAS INTERESANTĀKU DZĪVI UN SEV TĀDU IZVEIDO. Domāju, būtu vērts par šiem ļaudīm rakstīt. Tagad man ir mājaslapa. Ir šāda iespēja.

         Šī nav mana pirmā mājaslapa. Šī ir pirmā, kuru veidoju sev pati. Savējie atceras, mākslas galeriju Čaka ielā. Nosaucu to par "AKADĒMĪTI", jo mums pez milzīga daudzuma interesantu ekspozīciju visādas ne mazāk interesantas tikšanās ar populāriem radošiem ļaudīm, meistarklases, semināri, u.t.t. Tad "AKADĒMĪTE" pārtapa "AKĀ", jo nācās atvadīties no darbinieces, kas vēlējās karjeru, modeles statusu, arī visu saņēma, bet nebija pierunājama godprātīgi un, kas svarīgi, regulāri, ierasties darbā, lai strādātu vismaz sevis pašas labā, ja ne kopējai lietai. Savējie vēl atceras, kā tikām iesaistīti procesos ar šantāžas elementiem. Bija taču interesanti? Cik tad var skatīties piedzīvojumus pa televizoru?! Vajag pašiem ar kautko pieredzēt. Un, labi arī tas, ka iztikām bez varasiestāzu piesaistīšanas. Tolaik domāju,-būtu man vairāk līdzekļu, algotu kādu apsargu...Arī tas vēl, ka darbs galerijā rit uz priekšu vien tad, kad esmu klāt. Tikmēr ne no vietas darbnīcā darāmais. Diennakts par īsu... Tā arī izlēmu - VAJAG VIRTUĀLU GALERIJU !!! Ir. Nosaukums no "AKAS" pārtapa "MAZAJĀ AKĀ". Visiem labi.