Ar apģērbu ir tāpat,kā ar interjēru.Ir jābūt atbilstībai. Padomijas laikos nebija pieņemts runāt par tērpa  atbilstību, īpaši nepieņemami bija runāt  par tērpa informatīvo būtību. Mūsdienās ir modē tērmins  "imidžs". Leģendas vēsta, ka, piemeklējot pareizo imidžu var ērti un veiksmīgi izveidot karjeru.  Bet tas vien tai gadījuma,ja ir atbilstība starp tērpu un sātāju. Piemēru ?  Protams.Dauz žurnālu visā pasaulē sadarbojas ar dizaineriem un rīko akcijas- piemeklē pūlī nesakoptu personu, safrizē, nogrimmē, pārģērbj ,arī profesionāli sabildē. Tiktāl tīri interesanta rotaļa. Žurnālam ceļas reitings, jo ļaudīm patīk vērot šāda veida pārvērtības. Bet man ir interesanti uzmeklēt šos parvērtību dalībniekūs trešajā dienā. Pa šo īso laika sprīdi viņš jau paguvis atjaunot savu agrāko paskatu. Žēl tā darba un patērētā laika. Cilvēks nevar sacelties pret savu būtību. Apģērbs ir mūsu identitātes kods.                                              Pirms paris nedēļām mani labi draugi filologiatgriezas no konferences Serbijā,atveda fotogrāfijas un zināja stāstīt,ka vietējie velkot mugura visu,kas gadās tobrīd pa rokai. Kā Padomijas laikos uz sapulci lauku klubā.  Ka tik ne tā! Serbiem ir "garšīgas" tradīcijas ne vien  tautastērpos, arī  ikdienas apģērba eklektika ir raksturīga tieši serbu atraktīvajam temperamentam,dzīves uztverei. Saviem draugiem teicu, ka ,filologi būdami, viņi daudzas nianses vietējās modes tendencēs nemaz nemana.

             Protams, jāciena līdzcilvēku estētiskās jūtas - jācenšasizs izskatīties labi, atbilstoši situācijai. Un ir obligāti jāakceptē savi sapņi, jo tie esot Dieva plāni par mūsu dzīvi.                                                                                                            

             Par apģērbu runājot, manuprāt, jābūt loģiskai simbiozei starp valkātāja paradumiem, vēlmēm, dreskoda noteikumiem, modes tendencēm. Ja  nav pārliecības  par pareizo izvēli, ir jālūdz speciālista padoms. Īstenībā viss ir vienkārši - izvēloties tērpu, jādomā loģiski. Piemēram, ja apvelkat stilizētu kimono, ir jāpārzin Austrumu kultūra.  Ja nēsājat T-kreklu, jāzina, kas uz tā uzdrukāts, ai var argumentēt izvēli.                                                                    

             Ja esam pietiekoši loģisks,paralēli atvērts interesantām idejam,tad mode var kļūt par aizraujošu rotaļu. Un, kā zināms, ļaudis, kas spēlē modi, nekaro.